Subcategories

• 

  Antioksidanti

  <p><span>Antioksidanti ir vielas, kas mazina brīvo radikāļu ietekmi vai novērš to rašanos cilvēka organismā, vai arī pārveido tos mazāk reaktīvā formā. Tādējādi tie ierobežo oksidēšanās procesus organismā. Šīs vielas var iedalīt dabiskās (dabā vai dažos pārtikas produktos esošās) un sintētiskās (mākslīgi radītās un dabā neeksistējošās attiecīgos daudzumos). Antioksidanti ir, piemēram, C, E, B2 vitamīni un minerālvielas - cinks, selēns, varš, mangāns u. c.</span></p>
• 

  Novecošana

  <h1>Anti-novecošanās un ilgmūžība</h1> <h2>Ļaujiet mums palīdzēt jums palielināt ilgmūžību!</h2> <p>Ilgstoša, veselīga un aktīva dzīve ir tas, ko vēlas lielākā daļa no mums!</p> <p>Laiks ietekmē visas mūsu ķermeņa funkcijas, sākot no tā, cik ātri mēs domājam, līdz pat tam, vai mūsu šūnas darbojas optimāli. Organismā samazinās tādu dzīvībai svarīgu savienojumu kā CoQ10 ražošana.</p> <blockquote> <p>Jūsu dzīves kvalitāti vecumdienās nosaka dažādi faktori, bet vai zinājāt, ka daudzus no tiem varat kontrolēt?</p> </blockquote>
• 

  Cukura līmenis asinīs

  <p><span>Pareizu cukura darbību nodrošina insulīns. Normāls cukura līmenis veselam cilvēkam svārstās no 4 līdz 6 mmol/l. Šo vērtību var viegli iegūt no asins piliena. Atkārtoti paaugstināts glikozes līmenis ir sākotnējais traucējumu signāls, ko nekad nedrīkst novērtēt par zemu. Ja aizkuņģa dziedzeris ražo nepietiekamu insulīna līmeni vai insulīna neizgatavo vispār, cukura līmenis asinīs nenokļūst tur, kur tam vajadzētu būt, kas, iespējams, izraisa vēnu un audu bojājumus. </span></p>
• 

  Gremošanas sistēma

  <p><span>Gremošanas sistēma jeb kuņģa un zarnu trakts ir orgānu kopums, kas nodrošina pārtikas uzņemšanu, tās mehānisko un ķīmisko apstrādi, barības vielu uzsūkšanos un nesagremotu un nesagremotu pārtikas sastāvdaļu izvadīšanu. Tā galvenā funkcija ir barības vielu iegūšana no pārtikas, t. i., gremošana. Cilvēka gremošanas sistēma ir gandrīz 8 metrus gara, un tās gaita ir segmentēta, savīta un paplašināta dažādos veidos. Tā stiepjas no mutes līdz tūpļa vietai, un to veido divu veidu orgāni (kuņģa un zarnu trakta orgāni un dziedzeri). Tāpēc labi funkcionējoša gremošanas sistēma ir galvenais priekšnoteikums, lai pareizi iegūtu nepieciešamās uzturvielas un visas vielas.</span></p>
• 

  Enerģija un fiziskais...

  <p><span>Ķermeņa enerģija un vispārējais fiziskais stāvoklis ir ļoti svarīgi katram indivīdam, un šajā ziņā ir spēkā formula, ka labs fiziskais stāvoklis ir līdzvērtīgs labai veselībai. Laba veselība ir fiziskās sagatavotības pamats un priekšnoteikums, un proporcionāli mēs uzlabojam un veicinām savu veselību, uzlabojot savu fizisko sagatavotību. Tādējādi pietiekama kustību aktivitāte un atbilstoša fiziskā sagatavotība ir ļoti svarīga mūsu ķermenim. </span></p>
• 

  Sirds un asinsvadi

  <p><strong>Sirds</strong> ir vissmagāk strādājošais cilvēka ķermeņa muskulis. Tā atrodas gandrīz krūškurvja centrā, un veselīga pieauguša cilvēka sirds ir tik liela, cik saspiesta pieauguša cilvēka dūris. Līdz 70 gadu vecumam cilvēka sirds pukst vairāk nekā 2,5 miljardus reižu. Sirds vienmēr strādā. Tā katru dienu sūknē aptuveni 2000 litru asiņu.</p> <p>Bērna sirds strādā tikpat intensīvi kā pieaugušā sirds. Patiesībā miera stāvoklī bērna sirds var pukstēt līdz 130-150 reizēm minūtē. Pieauguša cilvēka sirds bieži pukst 60 līdz 100 reizes minūtē. No dzimšanas līdz pusaudžu vecumam sirds sūknēšanas ātrums pakāpeniski palēninās.</p> <p>Sirds un asinsvadu sistēmu veido sirds un asinsvadi. Tā nodrošina asins cirkulāciju visā ķermenī. Veselīga sirds un asinsvadu sistēma ir ļoti svarīga, lai apgādātu ķermeni ar skābekli un barības vielām.</p> <h5>Kā darbojas sirds</h5> <p>Sirds ir liels, muskuļains orgāns, kas caur asinsvadiem uz ķermeņa audiem sūknē ar skābekli un barības vielām pildītas asinis. To veido:</p> <ul> <li> <p><span>Sirds sastāv no 4 kambariem. </span>2 augšējās kameras ir priekškambari. Tie uzņem un savāc asinis. Apakšējie 2 kambari ir kambari. Tie sūknē asinis uz citām ķermeņa daļām. Šeit ir aprakstīts process: </p> <ul> <li> <p>Labais priekškambaris saņem asinis no ķermeņa. Šajās asinīs ir maz skābekļa.</p></li><li><p>Tās ir asinis no vēnām.</p></li></ul></li></ul> <ul><li></li></ul> <ul><li><ul><li><p>Labais kambaris sūknē asinis no labā priekškambara uz plaušām, lai uzņemtu skābekli un izvadītu oglekļa dioksīdu. </p></li></ul></li></ul> <p>K</p><ul><li><ul><li><p>reisais priekškambaris saņem asinis no plaušām.</p></li></ul></li><li><ul><li><p>Šīs asinis ir bagātas ar skābekli</p></li><li><p>.</p></li></ul></li></ul> <p></p><ul><li><ul> <li> <p>Kreisais kambaris sūknē asinis no kreisā priekškambara uz ķermeni, apgādājot visus orgānus ar skābekli bagātām asinīm</p></li></ul></li><li><p><span>. </span></p></li><li><ul><li> </li></ul></li><li><p><span> </span></p></li><li> </li> <li> 4</li><li><p><span>vārsti </span></p>.</li><li><p>Šie 4 vārsti ir aortas, plaušu, mitrālais un trikuspidālais vārsts.</p></li><li><p>Tie ļauj asinīm plūst uz priekšu un novērš atpakaļplūsmu.</p> </li> <li> <p><span>Asinsvadi. </span></p><p>Tie novada asinis uz plaušām, kur skābeklis nonāk asinsritē, un pēc tam uz ķermeni:</p> <ul> <li><p> </p></li></ul></li></ul> <ul><li><ul><li><p>Apakšējā un augšējā vena cava novada skābekli saturošas asinis no ķermeņa uz labo priekškambari</p></li><li><p>.</p></li></ul></li></ul> <p></p><ul><li></li></ul> <ul><li></li></ul> <ul><li><ul><li><p>Plaušu artērija novada skābekli saturošas asinis no labā kambara uz plaušām, kur skābeklis nonāk asinsritē.</p></li></ul></li></ul> <p>P</p><ul><li><ul><li><p>laušu vēnas nogādā ar skābekli bagātas asinis kreisajā priekškambarī</p></li><li><p>.</p></li></ul></li></ul> <p></p><ul><li><ul> <li> <p>Aorta novada skābekli bagātas asinis no kreisā kambara uz ķermeni.</p> </li> </ul> </li> <li> <p><span>Elektriskā sistēma, kas stimulē sirds muskuļa saraušanos.</span></p> </li> </ul><p>Arteriju un vēnu tīkls arī pārvadā asinis pa visu ķermeni:</p> <ul> <li> <p>Arterijas pārvada asinis no sirds uz ķermeņa audiem</p></li><li><p>.</p></li><li> </li><li><p></p></li> <li> <p>Vēnas pārvada asinis atpakaļ uz sirdi.</p> </li> </ul>
• 

  Holesterīns

  <p><span>Holesterīns ir neaizstājams, lai cilvēka organismā pareizi darbotos asinsvadi, kas palīdz apstrādāt taukus, un tam ir svarīga loma šūnu membrānu veidošanā. Bez holesterīna būtu grūti uzturēt normālu hormonu līmeni un pat regulēt D vitamīna daudzumu, kas dabiski veidojas organismā. Izšķir divus galvenos holesterīna veidus - ZBL, "slikto" holesterīnu, un ABL, "labo" holesterīnu. ZBL ir raksturīga tā spēja uzkrāties uz artēriju sieniņām, ja tā ir pārproducēta. Par paaugstinātu ZBL līmeni mēs runājam, ja tā daudzums pārsniedz 3,4 mmol/l. Turpretī ABL holesterīns palīdz novirzīt lieko holesterīna daudzumu atpakaļ uz aknām, tādējādi novēršot tā nogulsnēšanos asinsvados. Iespējams, ka ABL līmenim jābūt augstam - vismaz 1,2 mmol/l vīriešiem un 1,0 mmol/l sievietēm. Dabiskās biomateriālās vielas, piemēram, no ķiplokiem (vai vēl labāk - no fermentētiem melnajiem ķiplokiem), sudrabotajiem bērziem (Betula pendula), bosvēlijas lapām un zaļās tējas, ir ļoti labvēlīgas optimāla holesterīna līmeņa uzturēšanai. </span></p>
• 

  Imunitāte

  <h3>Kas ir imūnsistēma?</h3> <p>Imūnsistēma ir sarežģīts šūnu, audu un orgānu tīkls. Tie kopā palīdz organismam cīnīties ar infekcijām un citām slimībām.</p> <p>Kad tādi mikroorganismi kā baktērijas vai vīrusi iebrūk jūsu organismā, tie uzbrūk un vairojas. To sauc par infekciju. Infekcija izraisa slimību, kas izraisa saslimšanu. Imūnsistēma aizsargā jūs no slimības, apkarojot mikrobus.</p> <h3>Kādas ir imūnsistēmas daļas?</h3> <p>Imūnsistēmai ir daudz dažādu daļu, tostarp.</p> <ul> <li>Jūsu āda, kas var palīdzēt novērst mikrobu iekļūšanu organismā</li> <li>Gļotādas, kas ir dažu orgānu un ķermeņa dobumu mitrās, iekšējās oderes.</li><li>Tās veido gļotas un citas vielas, kas var aizturēt mikrobus un cīnīties ar tiem.</li> <li>Baltās asins šūnas, kas cīnās ar mikrobiem</li> <li>Limfās sistēmas orgāni un audi, piemēram, aizkrūts dziedzeris, liesa, mandeles, limfmezgli, limfvadi, limfvadi un kaulu smadzenes. Tie ražo, uzglabā un pārnēsā baltos asinsķermenīšus.</li> </ul><h3>Kā darbojas imūnsistēma?</h3> <p>Imūnsistēma aizsargā organismu pret vielām, kuras tā uzskata par kaitīgām vai svešām. Šīs vielas sauc par antigēniem. Tie var būt mikrobi, piemēram, baktērijas un vīrusi. Tās var būt ķīmiskas vielas vai toksīni. Tās var būt arī šūnas, kas ir bojātas, piemēram, vēža vai saules apdegumu rezultātā.</p> <p>Kad imūnsistēma atpazīst antigēnu, tā tam uzbrūk. To sauc par imūnreakciju. Daļa no šīs atbildes reakcijas ir antivielu veidošana. Antivielas ir olbaltumvielas, kas iedarbojas uz antigēniem, vājina un iznīcina tos. Jūsu organisms ražo arī citas šūnas, lai cīnītos pret antigēnu.</p> <p>Pēc tam imūnsistēma antigēnu atceras. Ja tā atkal redz antigēnu, tā var to atpazīt. Tā ātri nosūtīs pareizās antivielas, tāpēc vairumā gadījumu jūs nesaslimstat. Šo aizsardzību pret noteiktu slimību sauc par imunitāti.</p> <h3>Kādi ir imunitātes veidi?</h3> <p>Ir trīs dažādi imunitātes veidi:</p> <ul> <li><strong>Iedzimta imunitāte</strong> ir aizsardzība, ar kuru cilvēks piedzimst. Tā ir jūsu organisma pirmā aizsardzības līnija. Tā ietver tādas barjeras kā āda un gļotādas. Tās neļauj organismā iekļūt kaitīgām vielām.</li><li>Tā ietver arī dažas šūnas un ķīmiskās vielas, kas var uzbrukt svešām vielām.</li> <li><strong>Aktīvā imunitāte</strong>, ko sauc arī par adaptīvo imunitāti, attīstās, kad esat inficēts ar svešu vielu vai vakcinēts pret to. Aktīvā imunitāte parasti ir ilgstoša.</li><li>Daudzu slimību gadījumā tā var saglabāties visu mūžu</li><li>.</li> <li><strong>Pasīvā imunitāte</strong> rodas tad, kad pret slimību saņemat antivielas, nevis veidojat tās ar savas imūnsistēmas palīdzību. Piemēram, jaundzimušajiem antivielas ir no mātes. Pasīvo imunitāti cilvēki var iegūt arī ar asins pagatavojumiem, kas satur antivielas. Šāda veida imunitāte nodrošina aizsardzību uzreiz. Taču tā ilgst tikai dažas nedēļas vai mēnešus.</li> </ul><h3>Kas var sabojāties ar imūnsistēmu?</h3> <p>Dažreiz cilvēkam var rasties imūnreakcija, lai gan reālu draudu nav. Tas var izraisīt tādas problēmas kā alerģijas, astma un autoimūna<a href="https://medlineplus.gov/autoimmunediseases.html" id="anch_58"> </a>slimība. Ja Jums ir autoimūna slimība, Jūsu imūnsistēma kļūdaini uzbrūk veselām ķermeņa šūnām.</p> <p>Citas imūnsistēmas problēmas rodas, ja imūnsistēma nedarbojas pareizi. Šīs problēmas ietver imūndeficīta slimības. Ja Jums ir imūndeficīta slimība, Jūs biežāk slimojat. Jūsu infekcijas var ilgt ilgāk un var būt nopietnākas un grūtāk ārstējamas. Tās bieži ir ģenētiskas slimības.</p> <p>Ir arī citas slimības, kas var ietekmēt Jūsu imūnsistēmu. Piemēram, HIV ir vīruss, kas kaitē Jūsu imūnsistēmai, iznīcinot Jūsu baltos asinsķermenīšus. Ja HIV netiek ārstēts, tas var izraisīt AIDS (iegūto imūndeficīta sindromu). Cilvēkiem ar AIDS ir stipri bojāta imūnsistēma. Viņi slimo ar aizvien vairāk smagām slimībām.</p>
• 

  Aknas

  <p>Aknas ir viens no svarīgākajiem cilvēka ķermeņa orgāniem. Aknas regulē lielāko daļu ķīmisko vielu līmeni asinīs un izdala produktu, ko sauc par žulti. Tas palīdz izvadīt atkritumproduktus no aknām. Visas asinis, kas iziet no kuņģa un zarnām, iziet cauri aknām. Aknas apstrādā šīs asinis un šķeļ, līdzsvaro un veido barības vielas, kā arī metabolizē zāles tādās formās, kuras ir vieglāk izmantojamas pārējā organismā vai nav toksiskas. Ir identificētas vairāk nekā 500 aknām svarīgas funkcijas. Dažas no zināmākajām funkcijām ir šādas:</p> <ul> <li>Žults ražošana, kas palīdz izvadīt atkritumus un šķelt taukus tievajās zarnās gremošanas laikā</li> <li>Dažu olbaltumvielu ražošana asins plazmai</li> <li>Holesterīna un īpašu olbaltumvielu ražošana, kas palīdz pārnest taukus organismā</li> <li>Glikozes pārpalikuma pārvēršana glikogēnā uzglabāšanai (glikogēnu vēlāk var pārvērst atpakaļ glikozē enerģijai) un pēc vajadzības līdzsvarot un ražot glikozi</li> <li>Aminoskābju līmeņa regulēšana asinīs,</li><li>kas veido olbaltumvielu pamatelementus</li> <li>Hemoglobīna pārstrāde, lai izmantotu tajā esošo dzelzi (aknas glabā dzelzi)</li> <li>Indīgā amonjaka pārvēršana urīnvielā (urīnviela ir olbaltumvielu vielmaiņas galaprodukts, ko izvada ar urīnu</li><li>)</li> <li>Asins attīrīšana no zālēm un citām indīgām vielām</li> <li>Asins recēšanas regulēšana</li> <li>Pretoties infekcijām, veidojot imūnfaktorus un izvadot baktērijas no asinsrites</li> <li>Bilirubīna attīrīšana, arī no eritrocītiem. Bilirubīna uzkrāšanās gadījumā āda un acis kļūst dzeltenas.</li> </ul><p>Kad aknas ir sadalījušas kaitīgās vielas, to blakusprodukti izdalās žultī vai asinīs. Žults blakusprodukti nonāk zarnās un izvadās no organisma fekāliju veidā. Asins blakusproduktus filtrē nieres, un tie izvada no organisma urīna veidā.</p>
• 

  Muskuļi

  <p>Muskuļu sistēma ir atbildīga par cilvēka ķermeņa kustībām. Pie skeleta sistēmas kauliem ir piestiprināti aptuveni 700 muskuļi, kas veido aptuveni pusi no cilvēka ķermeņa svara. Katrs no šiem muskuļiem ir atsevišķs orgāns, kas veidots no skeleta muskuļu audiem, asinsvadiem, cīpslām un nerviem. Muskuļu audi atrodas arī sirdī, gremošanas orgānos un asinsvados. Šajos orgānos muskuļi kalpo vielu pārvietošanai visā ķermenī.</p> <p>Visi muskuļi ir izgatavoti no viena un tā paša materiāla - elastīga tipa audiem (līdzīgi kā gumijas lentes materiāls). Katru muskuli veido tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu mazu šķiedru.</p> <p>Jūsu ķermenī ir trīs dažādi muskuļu veidi: <strong>gludā</strong> muskulatūra, <strong>sirds</strong> muskulatūra (izrunā: KAR-dee-ak) un <strong>skeleta</strong> muskulatūra (izrunā: SKEL-uh-tul).</p> <h3 id="kha_11"></h3>
• 

  Nervu sistēma

• 

  Āda

• 

  Novājēšanu